Keramzīta izmantošana

Objekta sagatavošana

Pirms keramzīta piegādāšanas ir jāizpilda vajadzīgie rakšanas un / vai izlīdzināšanas / aizpildīšanas darbi. Ja rakšanas darbi nav paredzēti, veic grunts klātnes attīrīšanas darbus – aizvāc celmus, saknes u.tml. Kūdrainās vietās ir rūpīgi jāpārdomā sakņu raušanas darbi, jo pēc sakņu u.tml. materiālu savākšanas pārvietošanās pa tām būs ļoti apgrūtināta.

Ziemā pirms keramzīta kārtas izklāšanas notīra sniegu un ledu. Uz sasalušas grunts keramzītu nedrīkst klāt, izņemot gadījumu, ja projektā ir konkrēti paredzēta sasalušas grunts nestspēja būvējot uz mīkstas zemes. Ģeotekstilu uzklāj ar nobīdi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (nobīde parasti ≥ 0,5 m).

Vieglo pildmateriālu nav vēlams izmantot ar vaļņiem ierobežotā ūdens baseinā vai grāvī. Keramzītu nedrīkst izmantot atklātos ūdeņos, kas nav ierobežoti ar apmales uzbērumu. Kad ūdens dziļums pārsniegs aptuveni pusi no keramzīta kārtas biezuma, keramzīts uzpeldēs. Ja keramzīta kārtā ir pārāk augsts ūdens līmenis, konstrukcija var likties nesoša, bet patiesībā tās nestspēja ir ļoti zema.

Kergkruusa paigaldamine Joonis 1

 

Keramzīta kārtas biezums

Zemāk attēlā ir parādīta vieglā pildmateriāla kārtas izveide ceļa vai ielas uzbērumā. Fotoattēlā ir redzama pastiprinājuma uzbērumu un vieglā pildmateriāla uzstādījuma secība un lielākie slīpumi. Ja keramzīta slīpums nav pārāk liels, uzbērumus var veidot bez pastiprinājumam kārtām ar pildmateriālu un saskaņā ar projektu. Pirms keramzīta uzstādīšanas-izklāšanas vispirms izveido pastiprinājuma uzbērumus un pēc tam izklāj ģeotekstilu.

Kāds būs virsējo kārtu biezums virs keramzīta, atkarīgs no projekta. Virsējo kārtu biezums nedrīkst būt plānāks par plānoto, jo pretējā gadījumā būs grūti sasniegt iecerēto nestspēju, taču virssegums kopumā nedrīkst arī pārsniegt plānoto biezumu. Reāli biezāks virssegums nozīmē to, ka uzbērtā keramzīta kārta ir plānāka par plānoto un vieglmateriāla pildīšanas darbi nav izpildīti atbilstoši projektam. Keramzītu izklāj ar kāpurķēžu ekskavatoru vai buldozeri.

Kergkruusakihi paksus

 

Virsmas blietēšana

Keramzīta blietēšanai izmanto transportlīdzekli ar kāpurķēdēm, vibroblieti vai vibroveltni. Blietēšanas efektivitāti ietekmē gājienu skaits, un metodes izvēlei ar vieglmateriālu pildītas kvalitatīvas konstrukcijas būvēšanā ir izšķiroša nozīme.

Keramzīta oļu blietēšanai vienmēr ir ieteicams izmantot transportlīdzekli ar kāpurķēdēm, kura masas spiediens nepārsniedz 50 kPa. Ja darba laukums nav liels vai blietēšanas darbi notiek, piemēram, tuvu esošajām konstrukcijām, ieteicamā darba ierīce ir vibrobliete ar palielinātu pēdu.

Blietēšanai izvēlas maksimāli pieļaujamo enerģijas daudzumu (sablīvēšanas jauda), kas neizraisa granulu sadrupšanu; jāizvairās arī no granulu sabrukuma dinamiskas blietēšanas rezultātā.

Oļus vēlams sablietēt ne vairāk kā 0,6 m biezumā. Pirmējā materiāla blīvēšana tiek veikta, ar kāpurķēžu ekskavatoru braucot tieši pa keramzīta oļiem, vismaz 6 reizes pa katru kārtu atkarībā no mašīnas darba masas.

Skat. video par keramzīta blietēšanu:

Darba gaitā sablīvēšanās process ir jāuzrauga, un braucienus pārtrauc, kad uz keramzīta kārtas nav manāmu mašīnas iegrimumu. Nākamās kārtas apstrādā līdzīgā veidā, nepārsniedzot 0,6 m biezumu.

Ja konstrukcija ar vieglmateriāla pildījumu tiek veidota zemes klātnei, ko ar parasto blietēšanas paņēmienu var sabojāt, tad blietēšanai ņem biezākas kārtas: 0,6–1,0 m. Tādos gadījumos projektētājs izsniedz atsevišķus norādījumus atbilstoši objekta prasībām.

Beigās ar viena vai divu veltņu vibroveltni noblietē virs keramzīta apmēram 150–300 mm biezumā uzbērto parastā pildmateriāla kārtu.

Keramzīta bērumu iespējams sablīvēt aptuveni par 10%, ar ko jārēķinās keramzīta izmantošanā un materiāla patēriņā. Projektā vienmēr tiek uzrādīts sablīvētas keramzīta kārtas biezums, tāpēc, klājot nesablīvētu keramzīta kārtu, ņem vērā papildu biezumu. Sablīvētās keramzīta virsmas kontroles mērījumiem ir jānodrošina keramzīta sablīvējums objektā un jānosaka sākotnējais neblietētais kārtas biezums pamatojoties uz konkrētā objektā veikto mērījumu rezultātiem.

Nogāzes

Konstrukcijas ar vieglmateriāla pildījumu vienmēr veido starp stiprinājuma uzbērumiem vai nogāzēm kas ierobežo materiāla izplatīšanos blīvēšanas un konstrukcijas izmantošanas laikā. Stiprinājuma uzbērumam jābūt vismaz 1,0 m platam. Vieglmateriāla nogāzes slīpumu attiecība 1:1,5 vai lēzenāka. Stiprinājuma uzbērumus vienmēr veido pirms ceļa konstrukcijas keramzīta uzbēruma un noblietē par to ciešāk. Darbu secība ir redzama 1. attēlā.

leca

1 attēls: Pastiprinājuma uzbērumu un keramzīta kārtu izbūves secība un ieteicamie slīpumi (Leca® keramzīts infrastruktūras būvniecībā – Suunnittelu ja rakentaminen, 10/2016)

Keramzīta kārtu rakšana

Ja keramzīta kārta ir izbūvēta atbilstoši norādījumiem un pareizi noblietēta, inženiertīklu remonta un rekonstrukcijas darbus keramzīta pildījuma konstrukcijās iespējams veikt bez lielu laukumu bojājumiem. Pateicoties keramzīta granulu savstarpējai bloķēšanās spējai, berzei un saistībai, pareizi noblietēta un mitra keramzīta konstrukcija saglabā savu formu, nesabrūkot pat sausā bedrē.

Pareizi noblietētas keramzīta kārtas rakšana ne ar ko neatšķiras no nesasalstošas nesaistītas grunts rakšanas. Arī ziemā rakšanas darbi nav apgrūtināti.

Keramzītu izrok no pārējās masas atsevišķi un sakrauj atsevišķā kaudzē vai big-bag maisos, kur to iespējams īslaicīgi uzglabāt turpmākai lietošanai. Tā keramzīts nesajauksies ar kādu citu materiālu, un tas atkal būs izmantojams.

Ar keramzītu pildītu konstrukciju rakšanas spējas ir pārbaudītas testa konstrukcijām 2017. gada vasarā. Testa izrakumu rezultāti ir uzrādīti atskaitē ”Leca® LWA test structure report”. Šīs rokasgrāmata pamatojas uz izmēģinājuma rakšanas rezultātiem un iepriekšējo rakšanas darbu pieredzi objektos.

Pētījumā tika konstatēta būtiska atšķirība starp sablīvēto un nesablīvēto struktūru kā arī sausā un dabiskā keramzīta struktūras rakšanas spēju (Leca® LWA test structure report, 2017).

Grāvju nogāzes

Tranšejas, kas rokamas no viegla pildmateriāla veidotā konstrukcijā, drošs nogāzes slīpums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem (piemēram, tranšejas dziļums, gruntsūdens līmenis, ūdens plūsma no plīsušas caurules utt.). Labos apstākļos, seklās tranšejās, kur tiek veikts darbs tikai ar mašīnu, pareizi sablīvēta keramzīta kārtas rakuma nogāzes īslaicīgi var būt vertikālas.

Saskaņā ar rakšanas darbu rokasgrāmatu (RIL 263-2014) maksimālais drošais tranšeju nogāžu slīpums ir 2:1, no kura pēc precīzākas plānošanas konkrētos gadījumos ir pieļaujamas atkāpes. Par 2 m dziļākiem grāvjiem sastāda rakšanas projektu plānus, kuros katram grāvim atsevišķi tiek pārbaudīts maksimālais iespējamais rakšanas dziļums un nogāzes, ņemot vērā vietējos apstākļus. Rakšanas darbi tiek plānoti, pamatojoties uz eironormām (Rakšanas darbu noteikumi RIL 263-2014) vai uz valsts izdotajiem normatīvajiem aktiem (RIL 121-2004 Pamatu būvnoteikumi) atkarībā no objekta un pasūtītāja. InfraRYL 2017 tabulā 16200:T1 ir parādīti orientējošie slīpumi neatbalstītai īstermiņa tranšejai dažādās gruntīs atkarībā no rakuma dziļuma.

Slīpuma stabilitāte ir atkarīga no keramzīta kārtas apakšā esošās dabiskās grunts īpašībām. Tālāk tabulā norādītas sauso grāvju orientējošās nogāzes dažādās gruntīs ar keramzīta kārtu. Citos gadījumos jāievēro rakšanas darbu noteikumos un InfraRYL 2017 norādītie slīpumi vai projektētāja norādījumi katram konkrētam gadījumam.

Sausas tranšejas orientējošs slīpums, ja rok labi noblietētā/noblietētā keramzīta segumā un saistītas vai nesaistītas grunts pamatnē.

PamatneRakšanas dziļums (m)Aptuvenais slīpumsSatiksmes attālums no grāvja malas
Saistīta grunts Sapm. < 10 kPa≤ 1,5≤ 1:1≥ 1,5 m
Saistīta grunts Sapm. ≤ 20 kPa≤ 2,1≤ 1:1≥ 1,5 m
Saistīta grunts Sapm. ≤ 20 kPa≤ 2,5≤ 1:1≥ 1,5 m
Nesaistīta grunts≤ 1,8≤ 2:1≥ 1,5 m
Nesaistīta grunts≤ 2,5≤ 1:1≥ 1,5 m

Tabulā dotie rakšanas dziļumi un slīpumi ir aprēķināti ar pieņēmumu, ka:

  • Grāvis ir garš (īsākiem ir konkrētākas vērtības)
  • Parasts 10 kPa ielas kustības noslogojums ≥ 1,5 m no grāvja malas
  • Virskārtu biezums 0,5–0,7 m un zem tiem apm. 1 m keramzīta kārta
  • Atbērtne neatrodas blakus grāvim
  • Darbs ar 20 t mašīnu no grāvja gala
  • Tranšeja nesniedzas zem gruntsūdens / virszemes ūdens līmeņa un nepastāv pacēluma risks
  • Grāvja ietekmes zonā nav pret nobīdi jūtīgu struktūru
  • Paredzams, ka keramzīta bīdes spēka izraisītājs ir tikai nesaistīta grunts

Cikliskas satiksmes slodzes un mitruma pieauguma ietekmē keramzīta kārtas sablīvējas un tā granulas “nobloķējas”, tāpēc svaigi uzklāto kārtu nogāzes var būt lēzenākas nekā norādīts tabulā.

Grāvja malas slodze samazina nogāžu noturību. Lai novērstu lokālu grāvja nogāzes sabrukšanu, mašīnu novieto tālāk no malas. Drošāk ir rakt no šaurākā grāvja gala.

Nostiprinājumi

Saskaņā ar darba drošības prasībām dziļo grāvju sienas ir jānostiprina. Balsta vairogus ir iespējams izmantot līdz apm. 3 m dziļumam. Dziļākus grāvjus nostiprina ar, piemēram, rievsienām. Keramzīta zemais tilpuma blīvums un lielais nobiruma leņķis samazina slodzi uz sijām un balsta vairogiem. Nosakot balstu izmērus, jāņem vērā būvmašīnu radītā slodze.

Rievsienu profili caur keramzīta kārtu iziet līdzīgi parastai grants kārtai (vai vieglāk). Ja konstrukcijā nav ap granulām sasaluša ūdens vai grunts, tās saglabā irdenu struktūru.

Lietojot vairoga balstus, rok tranšeju ar slīpumu 2:1 vai stāvāku apakšējā daļā, pēc tam ievieto vairogus. Telpu starp slīpo tranšeju un vairogiem nekavējoties aizpilda ar piemērotu grunti (ziemas apstākļos drenāžas grants) vai keramzītu, ja to kārtā ir paredzēts izmantot.

Kontakti

Argo Luhaste

Argo Luhaste

Pārdošanas menedžeris Baltijā

Audrius Gricius

Audrius Gricius

Ražošanas vadītājs Baltijā

Please register your details first

Areas of interest